Auduma krāsošana ir sarežģīts process, kas ietver vairākas ķīmiskas reakcijas un fiziskas izmaiņas. Process parasti ir sadalīts šādos posmos:
1. Iepriekšēja apstrāde: pirms krāsošanas audumiem parasti ir jāveic vairākas pirmapstrādes darbības, piemēram, mazgāšana, balināšana un iepriekšēja saraušanās. Šo darbību mērķis ir no auduma noņemt netīrumus un taukus, lai nodrošinātu, ka krāsviela var vienmērīgi iekļūt šķiedrā.
2. Krāsošana: Krāsošana ir vissvarīgākais solis visā procesā. Šajā posmā audums tiek iegremdēts šķīdumā, kas satur krāsvielas un palīgvielas. Krāsvielu molekulas saistās ar šķiedrām, izmantojot ķīmiskās saites vai fizisku adsorbciju, tādējādi mainot auduma krāsu. Konkrētā krāsošanas metode un apstākļi (piemēram, temperatūra, laiks un pH vērtība) tiek pielāgoti atbilstoši krāsas veidam un auduma īpašībām.
3. Fiksācija: Fiksācija ir paredzēta, lai uzlabotu krāsošanas izturību un stabilitāti. Šajā posmā audums tiek pakļauts augstām temperatūrām vai ķīmiskiem reaģentiem, lai veicinātu saikni starp krāsvielu molekulām un šķiedrām. Tas palīdz novērst krāsas nokrišanu, mazgājot vai pakļaujot to saules gaismai.
4. Pēcapstrāde: pēc krāsošanas audumam parasti ir jāveic vairākas pēcapstrādes darbības, piemēram, mazgāšana, balināšana un žāvēšana. Šo darbību mērķis ir noņemt liekās krāsvielas un palīgvielas, lai nodrošinātu auduma maigumu un komfortu.
Kopumā audumu krāsošanas darbības princips ir sarežģīta sistēma, kas ietver vairākus ķīmiskus un fizikālus procesus. Precīzi kontrolējot katra soļa apstākļus un parametrus, var panākt dažādu krāsu un rakstu audumu krāsošanu, lai apmierinātu dažādas patērētāju vajadzības.